Kā mūs mēģināja APKRĀPT kafejnīcā “Nekādu problēmu”
Par to, ka Vecrīgas kafejnīcās tiek apkrāpti ārzemju tūristi, dzirdēts ik pa laikam. Bet tagad man pašai nācās to izbaudīt uz savas ādas.
Kopā ar ģimeni un dēla drauga tēti nolēmām pasēdēt vasaras kafejnīcā Doma laukumā, kā smejies, ar nosaukumu "Nekādu problēmu". Baudījām jauku vasaras pēcpusdienu, nenojauzdami, kas sekos pēc tam.
Kad palūdzām rēķinu, ko tūlīt steidzās samaksāt mans vīrs, ar acu kaktiņu ieraudzīju aprēķināto summu, kas man likās pārāk augsta. Bet tad nodomāju - pasūtījām taču arī viskautko. Tad vienā mirklī, kamēr turpinājām tukšot savas neizdzertās glāzes, uzpūta vējš un vīra uzmanību piesaistīja rēķinā izsistais pasūtījums - izrādījās, pirmie divi ēdieni, kas veidoja summu vairāk nekā Ls 7 apmērā, nebija mūsējie. Paaicinājām pie sevis oficianti, kuru pieklājīgi informējām par radušos kļūdu. Meitene, vārdā Jana (katram pie uniformas bija piesprausts savs vārds), vēsā mierā, pat neieskatoties rēķinā, tūlīt ar to devās prom. Es vēl pie sevis nodomāju - vai nu rīkojas ļoti profesionāli, neceļot lieku traci, un tūlīt nāks atpakaļ ar jaunu rēķinu, vai arī teiks, ka neko nezina, jo tā būs pakonsultējuši kolēģi. Mūsu paziņa tik nosmējās: "Jūs redzēsiet, liks mums par attiecīgo summu izvēlieties ēdienu!" Tā arī bija. Pie mūsu galdiņa atgriezās nevis viena oficiante, bet divas, un mūsu paziņas vārdi apstiprinājās. "Tā kā esat norēķinājušies ar karti, nevaram jums atgriezt vajadzīgo summu." Uz ko mans vīrs koķetēdams atbildēja: "Bet, mīļās meitenes, es pie jums ļoti labi paēdu! Paldies, mēs vairs neko nevēlamies." Otra oficiante, saprazdama, ka mēs savu lēmumu nemainīsim, tūlīt pat devās prom pie kases automāta. Pa to laiku viņas kolēģe Jana ar nicīgu sejas izteiksmi apvaicājās, vai tad mums neviens nav mācījis, ka pirms rēķina apmaksas ir tajā jāieskatās. Paldies, protams, par pamācību, bet, kā vīrs nekaunīgajai būtnei paskaidroja: "Mēs jums uzticējāmies!" Un klienta uzticība uzņēmumam ir svarīgāka par visu.
To visu varēja atrisināt pavisam vienkārši - ar vienu vārdiņu: "Atvainojamies!"
Jo kam negadās kļūdīties! Taču mēs no šīs kafejnīcas aizgājām ar sajūtu, ka mūs gribēja apkrāpt apzināti. Un, kā zināms, slava ātri vien aizsteidzas pa priekšu.
No Janas stila ir ļoti skaidri redzams, kā tieši viņa uzvedās kafejnīcā. Ne jau nu te gvelž rupjības kā neizglītots skuķis, bet kafejnīcā pēkšņi pārstāvēja uzņēmuma intereses un demonstrēja profesionālu uzvedību kādu pienākas demonstrēt apkalpojošā sfērā (starp citu, jēdzienu par uzņēmuma interesēm skuķis joprojām nav sapratis, jo joprojām noveļ visu uz kolēģi it kā klientam nebūtu absolūti vienaldzīgi, kas ko izdarīja. Klients, kā jau te minēja, nāca uz uzņēmumu, ne pie kolēģītes vai skuķa Janas personīgi, un klientam, kā arī nevienam citam neinteresē, kas par ko uzņēmumā ir atbildīgs).
Kāpēc lai kāds ticētu, ka šeit skuķis klabina "Ja klientam ir grūtības ne tikai ar lasītprasmi, bet arī ar dzirdi", "Varbūt viņai arī vēlēsieties ko pateikt?! Telefona nr. iedot?" utt., tieši kā žurnāle redaktore rakturoja skuķa uzvedību kafejnīcā, bet skuķis pats apgalvo, ka tā neuzvedas un vispār ir laipns un profesionāls HA HA HA
Kautkas mani šajā rakstā darīja uzmanīgu...
1. "Paaicinājām pie sevis oficianti, kuru pieklājīgi informējām par radušos kļūdu"
pieklaajiiga cilveeka pirmaa paziime :
skalji uzsveert : ES ESMU LJOTI PIEKLAAJIIGS.
"vīrs nekaunīgajai būtnei paskaidroja"
nu jaa un paareejiem jaanoraada ka vinji ir nepieklaajiigi...
2. "Par to, ka Vecrīgas kafejnīcās tiek apkrāpti ārzemju tūristi, dzirdēts ik pa laikam"
Kads te buutu sakars ar aarzemju tuuristieu kraapshanu?
Ja nu vieniigi veelme primitiivi uzspeeleet uz videejaa lasiitaaja juutaam...
"Kuram gan citam, ja ne mums par to ir jārunā un jāinformē savs lasītājs, aicinot izteikt savu viedokli un dalīties pieredzē."
labpraat iepaziitos ar meitenes vaardaa Džīnas un vinjas komandas peedeejo piecu gadu darbu, ciinjaa ar tuuristu kraapeejiem.
luudzu uzvaardus , fotograafijas un intervijas eeteraa
satikaas meitene Jana un meitene Džīna
un neviena nemaaceeja atrisinaat situaaciju....
Tā gribas ticēt cilvēkiem, bet diemžēl viņi pacenšās visu sabojot. Es vairs nepērku augļus centrāltirgū. Kādēļ? Es redzēju kā pārdevēja piesit pirkstu uz svariem, lai divi persiki svērtu vairāk par puskilogramu. Pagriezos un aizgāju. tirgū pie pašas ieejas pārdevēji vispār uzskata, ka viens vīnogu ķekars var svērt teju 2kg. Biju nekaunīga, palūdzu nosvērt uz viņu svariem savu cukura paciņu. Oho, kas sākās! Kādas lamas un skandāls! Protams ir grūti laiki, visi grib nopelnīt, gan viesmīle Jana, gan centrāltirgus augļu pārdevējas. Bet kā tur bija ar tiem pingvīniem? Un slavenais teiciens- nedari otram to, ko negribi, lai dara tev?
Galvenais ir godīgi atzīt savas kļūdas, tas atbruņo. Uz ielas nāk cilvēki un prasa naudu maizei, kad es piedāvāju ieiet veikalā maizi tieku nolamāta. Ne jau maizei naudu vajag. Tikai viena sirmmāmiņa ar asarām acīs teica paldies, kad piedāvāju maizi nopirkt.
Cienu tos cilvēkus, kuri var pienākt uz ielas un pateikt- naudu nodzēru, vajag salāpīties, iedosi 20 santīmus? Viņi ir atklāti un nekrāpjas.
Sveika, viesmīle Jana! Necerēju Jūs šeit sastapt, bet man ir prieks, ka izlasījāt manu komentāru. Vismaz tagad zināt, ar kādām izjūtām mēs tovakar atstājām šo kafejnīcu. Es jutos aizvainota un pazemota - nevis tāpēc, ka rēķinā bija kļūda, bet gan Jūsu attieksmes dēļ. Diemžēl ar šādām izjūtām nākas saskarties ne vienam vien klientam gan veikalos, gan kafejnīcās ( lai man piedod visi tie, uz kuru tas neattiecas - )... Tikai daudzu sāpe tā arī paliek neizteikta vai arī vienkārši nesadzirdēta. Jums, Jana, nepalaimējās, uztrāpījāt uz žurnālisti, precīzāk, žurnāla galveno redaktori. Kuram gan citam, ja ne mums par to ir jārunā un jāinformē savs lasītājs, aicinot izteikt savu viedokli un dalīties pieredzē. Jā, es varu piekrist Daces komentārā teiktajam - cilvēki maz runā par labajām lietām, bieži vien aizmirst pateikt paldies. Ticiet man, ja konkrētā situācija risinātos savādāk, šī raksta vietā būtu cits - par jauko viesmīli Janu, kas bija tik pretimnākoša un atsaucīga, un kas veiksmīgi ar siltu smaidu uz lūpām atrisināja radušos kļūdu.
Džina, es varēju Jums arī pašā sākumā pateikt- neapkalpoju Jūsu galdiņu, risiniet problēmu paši! Es centos palīdzēt... Re, ko dabūju rezultātā! Par negācijām runājot- no šādiem cilvēkiem tādas arī rodas. Situāciju neatrisinājām? Atrisinājām! Atvainoties atvainojāmies, tikai mūs negribēja dzirdēt. Nicīgu sejas izteiksmi gribēja redzēt un saredzēja iedomās. Turpinot šādi izturēties, iznīdēsiet apkalpojošo sfēru kā tādu. Turpinot reklamēt savu nejauko attieksmi pret apkalpojošo personālu, panāksiet, ka Jūs vairs neviens nevēlēsies apkalpot. Mans vārds tagad tiek vazāts pa netīriem interneta komentāriem, maziem, nejaukiem pirksteļiem aprakstīts, pateicoties tam, ka mēģināju labot citas savas kolēģes kļūdu. Jauki, vai ne? Varbūt viņai arī vēlēsieties ko pateikt?! Telefona nr. iedot? Ticiet man, es esmu laipna pret saviem klientiem. Un arī pret pārējiem, ja man nebrūk virsū par lietām, pie kurām neesmu vainīga.
Ā, jā- tāds "sīkums" Jums Jūsu 7 Ls atgriezām taču. Un no savas kabatas. Vai tiešām jums liekas, ka tie 7 Ls būtu pie mums nonākuši?????!?????
Paldies, Jana, ka atbildējāt! Es izteicu savu sāpi, Jūs - savējo. Cerams, ka turpmāk ne Jums, ne man nekas tāds vairs negadīsies. Lai veicas!
Pilnībā piekrītu Džinai! Un viesmīlei Janai ieteiktu padomāt par to, ka viņa darbā (un šoreiz arī šajā komentārā - kas IR LIELĀKĀ KĻŪDA NO VIŅAS PUSES) nepārstāv sevi, bet gan uzņēmumu, kurā strādā! Nav svarīgi, kurš pieņem pasūtījumu un apkalpo klientu - ne jau pie viesmīles klients ir atnācis, bet gan uz konkrēto iestādi atpūsties, paēst.... Ja viesmīle ir profesionāla - pārstāvēs savu darba vietu un darba devēju godam- un izies no situācijas, nepazemojot klientu. Janas komentārā katrā vārdā spraucas ārā viņas attieksme ne tikai pret klientiem, bet pret dzīvi un cilvēkiem vispār. Mīļā Jana, dzīvē jātver pozitīvāk! Grūti dzīvot ar negācījām - atbrīvojies!
Dacei - tu nesaprati rakstu.
Runa nebija par augstprātīgām nesamērīgām prasībām, izklāšanās pieprasīšanu, un ko vēl ne.
Runa bija par krāpšanu, un, pēc pieķeršanas, cenšanos neatdot izkrāpto naudu. Vēl aizrādot, ka klientam ir problēmas ar lasītprasmi.
No Dienas.lv: "2.septembrī notiks arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņa tikšanās ar mēru N.Ušakovu, lai pārrunātu ... situāciju attiecībā uz ārvalstu tūristu apkrāpšanas gadījumiem Vecrīgas izklaides vietās." Cerams, ka viņi pārrunās arī vietējo apmeklētāju apkrāpšanu un situāciju, kāpēc gadu no gada Rīga ir Eiropas noziedzības galvaspilsēta.
Neattaisnoju viesmīles Janas rīcību,bet gribēju tikai pateikt,ja Jūs šajā restorānā būtu apkalpoti labi un būtu aizgājuši apmierināti,tad noteikti netiktu ievietots raksts ar tekstu:"mēs bijām restorānā "nekādu problēmu" un tur bij tik forši!!!!!!"
Priekš jaukiem vārdiem latviešu tautai vienmēr laiks pietrūkst,bet lai pasūdzētos un kādu nolikti laika ir atliku likām!
Izlasot šo rakstu šķiet,ka jāiet šai kafejnīcai garām ar līkumu,bet varu 99% garantēt,ka ir kas pielikts un izpušķots šai tekstā,jo pati esmu bijusi šai iestādē un paziņas ir bijuši un nevaram teikt nevienu sliktu vārdu......atmosfēra ir lieliska,virtuve ari ļoti laba un par apkalpošanu runājot viss ir bijis vislabākajā kārtībā,viesmīļi ir bijuši ar smaidu uz lūpām un labu humora izjūtu.
Pati arī strādāju tādā sfērā un zinu,kā ir strādāt visu dienu ar cilvēkiem,smaidīt kaut asaras birst un likt justies klientiem labi! Un ļoti labi zinu cik augstprātīgi ir palikuši klienti! Pie šiem krīzes apstākļiem viņi ir iedomājušies,ka mums ir jābūt pateicīgiem un jāizklājas viņu priekšā,tikai vien par to,ka viņi ir pagodinājuši mūs ar savu ierašanos!
Tā kā gribu teikt - cienīsim viens otru un varbūt kādu lieku reizi paturēsim to sāpi un negācijas sevī nevis izliksim to uz citiem !
Jauku vakaru vēlot,
Dace
"Tā kā esat norēķinājušies ar karti, nevaram jums atgriezt vajadzīgo summu."
Īsti nesapratu? No sākuma nevarēja nokrāptos 7 latus atgriezt, tad pēkšņi varēja?
Pievienot jaunu komentāru