Renārs Kaupers: mazais kavalērists
Lauma Lūse
Stils: Agnese Kaupere
Foto: Nils Vilnis
Tava un Agneses laulība ir viena no ilgnoturīgajām. Izstāsti mīlestības formulu! Arvien populārāks ir uzskats, ka vīrietim vajag jaunas izjūtas. Un visvienkāršāk - sāk mainīt sievas.
Nekādu jaunu Ameriku neatklāšu - ja divi cilvēki mīl viens otru, tad viņi izrāda uzmanību, viņiem ir interesanti sarunāties, vienmēr ir kaut kas kopīgs. Var aiziet uz jūru un paklusēt. Oficiāli kopā esam 14 gadus, un man liekas, ka mums labi sanāk - gan tad, kad esam kopā, gan tad, kad neesam kopā. Tas ir forši, ka ir vienpatības brīži, kad ir laiks arī sev pašam. Vasarā īrējam vasarnīcu Mellužos, vakar braucām vēlu mājās, un Agnese saka - es palikšu Rīgā, dzīvoklī. Nu forši! Toties kāds prieks būs šodien satikties! Mums nav tā, ka visu laiku esam salīmēti kopā.
Nav arī bijis tāds periods?
Kā salīmētiem? Nē. Protams, vienmēr gribas mazliet kontrolēt, bet ar gadiem tas mazinās.
Dažreiz jau Agnese ir mazliet dusmīga, ka par daudz citiem pievēršu uzmanību un atstāju viņu vienu. Viņa saka - kad tu aizej uz pasākumu, tu kļūsti par citu cilvēku. Pēdējā laikā piedomāju - laikam taisnība. Tā kā esmu audzis viens, man ir svarīga komunikācija. Atceros - man ļoti nepatika, ka sestdienās, svētdienās bija jāsēž mājās vienam, līdz ar to man ir svarīga saskarsme. Un tad liekas - esam taču visu laiku kopā, tagad parunāšos ar to un to, bet, jā, - mīļākais cilvēks mazliet paliek ēnā. Nu, nav tas pareizi. Piekrītu, ka nav pareizi.
Un tevī nav greizsirdības? Agnese ir tik skaista sieviete!
Viņa ir tik skaista, bet tik labi uzvedas! (Skaļi smejas.) Šobrīd mēs vispār esam kaut kā jauna sākumā. Gribas vēl kādu bērniņu, gribas mājiņu, dārziņu, puķīti, zālīti...
Tev vai Agnesei vajag to puķīti?
Tu zini, arī man! Agrāk nesapratu, kāpēc vispār vajag dārzu, kāpēc sencīšiem jābrauc un jāravē... Nu, kamdēļ? Taču laiks iet... Puķīte patīk, odziņa patīk, gurķītis, zirnītis...
Tev nekad nav bijusi doma - visa mana dzīve pagājusi ar vieniem un tiem pašiem džekiem, ar vienu un to pašu sievu?
Nekad! Acīmredzot man nav bijis iemesla līdz tam aizdomāties, jo man visu laiku mainās cilvēki apkārt. Mana ģimene un "vētra" ir virsvērtības, bet pārējie cilvēki mainās... Es nemainu galveno! Jūs sieviešu žurnālos parasti rakstāt, ka jāatrod hobiji, kas patīk, kas aizrauj. Jo tad tu atnāc mājās apmierināts un visus, kas tev apkārt, redzi tikai labā gaismā. Ja tu katru dienu atnāc mājās "sagruzījies" un kaut kas tevi nospiež, tad tieši tādā gaismā tu redzi cilvēkus. (Skaļākā balsī) Bet tie taču ir tie paši cilvēki!
Interviju pilnībā lasi žurnāla UNA septembra numurā!
hmm. negribas, protams, teikt, ka intervija likās tāda... mākslīga laikam būtu tas vārds... tā jocīgi, ka jautā principā tikai par sievu. iespējams, ka tā speciāli domāts. specveltījums sievai. bet vai vajag? drīzāk rodas pretējas izjūtas, ka notiek vainas izpirkšana. arī žurnāliste... likās, ka mazliet viņu pielūdz, apbrīno, jūtas ne tik spēcīga, lai pajautātu ko vairāk, ko citu...
kaupiks ir brīnišķīgs. tieši tāds, kāds ir. un ceru, ka pats to apzinās. un man arvien vairāk liekas, ka nevajag pierādīt, saspringt un attaisnot savu rīcību, sajūtas vai vārdus. man arī liekas, ka reizēm ir būtiskākas lietas, par ko runāt, ko baudīt un kam ļauties. un paldies tieši par intervijas nobeigumu.tas likās vispatiesākais un kaut kas par īsteno dzīves sajūtu.
lai katram izdodas sasniegt savu publicitātes mērķi...
Renāriņš īsts virietis!!!malcis,,,turies un ej uz prikešu!!!
Kaupers ir unikals!
Vienmer interesanti lasiit vina viedokli.
Pievienot jaunu komentāru