vīriešu solidaritāte

Pēdējā laikā daudz ir sanācis aizdomāties par to, cik ļoti atšķiras attiecības starp vīriešiem no attiecībām starp sievietēm. ne jau starp pazīstamiem, starp draugiem. bet starp pilnīgi svešiem. tā vien liekas, ka ja sieviete ierauga horizontā parādamies otru sievieti, tā tiek izsludināta trauksme. gandrīz kā lauveņu barā, kad tikko iegūts medījums. lai tikai netuvojas man un maniem tuvajiem. it sevišķi ja viņas izskatā ir kaut kas tāds, ko tu sen pati sev esi kārojusi.
Kā es apbrīnoju to vieglumu, kas valda vīriešu pasaulē. viņiem cīnas un spriedzes ir daudz mazāk. un viņi atradīs kopīgu valodu jebkurā situācijā.
Bet sievietes.. skatīsies viena uz otru ar aizdomām.
ir jau izņemumi, protams. kā visur. un ir arī patiess vieglums sastopams arī starp sievietēm. sevišķi starp tām, kas ir mammas. viņu skatienos nav tāds neapzināts naids. viņas jūtas aizvējā. un atsmaidīs.
bet kaut kā pēdējā laikā sastopu to daļu, kas skatās uz tevi kā uz potenciālu ienaidnieku, kaut gan mums nav nemaz kopīgas teritorijas, ko dalīt. vienalga esmu drauds. kādēļ? man svešus vīrus nevajag, man ir savs. bet nez kāpēc ir daļa, kas domā - visas apkārt to vien dara, kā met acis uz manu vīrieti. tas nu ir slimīgi.